Ģeogrāfiskā karte - Heihe

Heihe
Heihe (zh, ), agrāk arī Aiguna (mandžūru:, Aigun), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Heilundzjanas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos. Izvietojusies provinces ziemeļos Amūras labajā krastā iepretī Krievijas Blagoveščenskas pilsētai. Robežojas ziemeļos ar Dasjinaņlinas prefektūru, rietumos — ar Krievijas Federācijas Amūras apgabalu, dienvidos — ar Ičuņu, Suihua un Cicikaru, bet rietumos — ar Iekšējo Mongoliju. Heihe ir viena no senākajām pilsētām Amūras krastos.

Heihes priekštece bija Aigunas pilsētiņa, ko 17. gadsimta 50. gados Amūras krastā, apmēram 30 km no tagadējās pilsētas atrašanās vietas nodibināja vietējie dučeri. Pēc dučeru pārvietošanas uz iekšzemes rajoniem pilsētiņa tika pamesta, bet 1683.—1685. gados to atkal izmantoja mandžūri kampaņā pret krievu Albazinas cietoksni. Līdz 1690. gadam Aiguna bija Heilundzjanas kara gubernatora rezidence. Pēc Albazinas ieņemšanas Aiguna tika pārcelta nedaudz tālāk lejup pa upi un bija zināma galvenokārt kā Sahaļana (mandžūru: ) vai Heilundzjana (zh), kas abās valodās nozīmē ‘Melnā pūķa upes pilsēta’. Vēlāk gubernatora rezidence tika pārcelta uz Cicikaru, bet Aigunā palika fudutuna (ģenerālleitnanta vietnieka) birojs, kas pārraudzīja plašu apgabalu Amūras ielejā.

1858. gadā šeit tika parakstīts Aigunas līgums, ar ko plašas teritorijas Amūras kreisajā krastā tika nodotas Krievijas Impērijai. Pēc 1911. gada tika likvidēta fudutuna institūcija un izveidots Aigunas apriņķis. 1980. gadā tika izveidota Heihes pilsēta, ko 1993. gadā reorganizēja par prefektūras līmeņa municipalitāti, bet bijusī Aiguna kļuva par Aihui rajonu (爱辉区, Àihuī Qū).

 
Ģeogrāfiskā karte - Heihe
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna , ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,393 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
CNY Juaņa (Renminbi) Â¥ or å…ƒ 2
ISO Valoda
UG Uiguru valoda (Uighur language)
ZH Ķīniešu valoda (Chinese language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Butāna 
  •  Indija 
  •  Kazahstāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Laosa 
  •  Mjanma 
  •  Mongolija 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Tadžikistāna 
  •  Vjetnama 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Krievija